立陶宛语拉脱维亚语动词形态微比较

标签:
立陶宛拉脱维亚lithuanianlatvian波罗的 |
分类: 语言比较 |
立陶宛(Lietuva)
立陶宛语和拉脱维亚语是印欧语系小语族——波罗的语族的语言。波罗的语族分为东西两个语支,西波罗的语支里所有语言都已消亡,该语支比较有名的语言是古普鲁士语。东波罗的语支目前仅剩立陶宛语和拉脱维亚语两种语言及相关的方言还在使用,同支其他几种语言如塞米加里亚语、塞隆尼语等也已消亡。立陶宛语和拉脱维亚语因为保留了许多古代印欧语痕迹备受语言学家关注。两种语言虽然处在同一个分支但是差异不少,以下是一些动词形态方面的比较。
1. 不定式
立陶宛语不定式以-ti结尾,拉脱维亚语以-t结尾。例如:
立:pirkti买,gimti出生,mylėti爱,žinoti知道
拉:pirkt买,dzimt出生,mīlēt爱,zināt知道
立陶宛语在不定式末尾加-s或者在前缀与词根之间插入-si-,拉脱维亚语在不定式后加-ies构成反身动词。例如:
立:
kalbėti说-kalbėtis交谈,jauti感觉-jautis自己感觉
uždirbti 赚取-užsidirbti谋生,pagirti
表扬-pasigirti自夸
拉:
mācīt教- mācīties学,sākt开始-
sākties开始,celt举高- celties提升
不定式用例
立:
Prašom atpjauti truputį
torto.
请给我切一小片蛋糕。(atpjauti切断)
Jis mėgsta plaukioti valtimi
ežere.
他喜欢在湖里驾船。(plaukioti航行)
Tu privalai mokytis.
你必须学习。(mokytis学习)
拉:
Bērns grib dzert.
孩子想喝。(dzert喝)
Vai viegli būt
jaunam?
变年轻容易吗?(būt变)
Ko man darīt?
我要做什么?(darīt做)
2. 变位类型
立陶宛语和拉脱维亚语各有多种变位类型,简要列举如下。
立陶宛语根据现在时词尾分为三种变位法:第一变位法-a,第二变位法-i,第三变位法-o。只看原形可以进行粗略判断,单音节动词以及不定式-ti前面有辅音的动词大都属于第一变位法;第二、三变位法不含单音节动词且-ti前是元音,第二变位法-ti前多为-ė,第三变位法-ti前多为-y,小部分为-y。例如:
第一变位法:sėti缝,lyti下雨,dirbti工作,gerti喝
第二变位法:mylėti爱,tylėti保持安静,didėti增加
第三变位法:matyti看,rašyti写,žinoti知道
拉脱维亚语动词变位类型区分起来比立陶宛语更复杂一些,通常也分为三种变位类型:第一变位法的动词皆为单音节动词且-t前为辅音,若词根前带有前缀依然属于此类;第二变位法和第三变位法都有以-āt/-ēt结尾的动词,第三变位法还有-īt结尾的词。
第一变位法:augt成长,sākt开始,nākt来
第二变位法:strādāt工作,spēlēt玩,runāt说
第三变位法:dziedāt唱,rakstīt写,mācēt知道
3.时态
立陶宛语和拉脱维亚语的时态都分为简单时态和复合时态两类,简单时态包括过去时、现在时和将来时,复合时态包括过去完成时、现在完成时和将来完成时。限于篇幅,
1)现在时(变位例子仅举第一变位法,反身动词)
立:词干+人称
拉:词干+人称
立(pirkti买):perku, perki, perka,
perkam(e), perkat(e), perka [注:pirkti的现在时词干为perk-]
拉(pirkt买):pērku, pērc, pērk,
pērkam, pērkat, pērk [注:pirkt的现在时词干为pērk-]
立(kalbėtis交谈):kalbuos(i),
kalbies(i), kalbas(i), kalbamės, kalbatės,
kalbas(i)
拉(mācīties学习):mācos, mācies,
mācāmies, mācāties, mācās
[注:反身动词变位与非反身动词有所不同。]
用例
立:
Galite sukurti žodį jau
dabar.
你们现在就能造新词。(galėti能)
Aš gyvenu pas
draugas.
我和朋友们住一起。(gyventi生活)
拉:
Viņš dzīvo
nabadzībā.
他生活贫困。(dzīvot生活)
Piektdienās viņs spēlē
basketbolu.
每周五他打篮球。(spēlēt玩)
2)过去时
立:词干+人称
拉:词干+人称
立(mylėti爱):mylėjau, mylėjai,
mylėjo, mylėjom(e), mylėjot(e), mylėjo
拉(mīlēt爱):mīlēju, mīlēji, mīlēja,
mīlējām, mīlējāt, mīlēja
立(stebėtis感到惊叹):stebėjaus(i),
stebėjais(i), stebėjos(i), stebėjomės, stebėjotės,
stebėjos(i)
拉(mācīties学习):mācījos, mācījies,
mācījās, mācījāmies, mācījāties, mācījās
用例
立:
Aš tą knygą pirkau
Londone.
我在伦敦买了这本书。(pirkti买)
Kaip jūs gavote šį
darbą?
您是怎样得到这份工作的?(gauti得到)
拉:
Viņš prezidentam rakstīja
e-pastu.
他给总统写了封电子邮件。(rakstīt写)
Lavīze negulēja; sēdēja kaktā aiz
skapja un adīja.
拉薇泽睡不着觉,她坐在衣橱后面的角落里织东西。(gulēt睡,sēdēt坐,adīt编织)
立陶宛语除了这种过去时外还有一种表示过去多次发生动作的“反复过去时”,拉脱维亚语没有对应形态。构成方式是词干加“-dav-”再加相应的人称。变位列举如下:
mokyti教:mokydavau, mokydavai,
mokydavo, mokydavome, mokydavote, mokydavo
mokytis学:mokydavausi,
mokydavaisi, mokydavosi, mokydavomės, mokydavotės,
mokydavosi
拉脱维亚语没有对应形态。
3)将来时
立:词干+-s-+人称
拉:词干+-š/-s/-si+人称
立(tikėti相信):tikėsiu, tikėsi,
tikės, tikėsim(e), tikėsit(e), tikės
拉(ticēt相信):ticēšu, ticēsi, ticēs,
ticēsim, ticēsiet, ticēs
立(mokytis学习):mokysiuos(i),
mokysies(i), mokysis, mokysimės, mokysitės, mokysis
拉(mazgaties洗澡):mazgāšos,
mazgāsies, mazgāsies, mazgāsimies, mazgāsi(e)tis,
mazgāsies
用例
立:
Rytoj pabandysiu ateiti
anksčiau.
明天我试着早点过来。(pabandyti尝试)
Jie jau greit keliasi į naują
butą.
他们将很快搬进新公寓。(keltis移动)
拉:
Par pateicību es izpildīšu trīs
tavas vēlēšanās!
为了感谢你我将实现你的三个愿望。(izpildīt执行)
Tas palīdzēs mūsu testos gūt
labākus rezultātus.
那将帮助你在我们的测试中获得更高的分数。(palīdzēt帮助)
4)复合时态
立陶宛语和拉脱维亚语三种复合时态的构成很简单,由助动词(立būti、拉būt)的现在时、过去时、将来时加主动词的过去时主动态分词即可。变位举例如下:
-现在完成时
立(dirbti工作)
1sg esu
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
2sg esi
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
3sg yra
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
1pl esame
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
2pl esate
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
3pl yra
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
反身动词相应的词尾是:-ęsis(阳性单数),-usis(阴性单数),-ęsi(阳性复数),-usios(阴性复数)
拉(rakstīt写)
1sg esmu
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
2sg esi
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
3sg ir
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
1pl esam
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
2pl esat
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
3pl ir
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
反身动词相应的词尾是:-ies(阳性单数),-usies(阴性单数),-ušies(阳性复数),-ušās(阴性复数)
-过去完成时
立(dirbti工作)
1sg buvau
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
2sg buvai
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
3sg buvo
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
1pl buvome
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
2pl buvote
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
3pl buvo
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
拉(rakstīt写)
1sg biju
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
2sg biji
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
3sg bija
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
1pl bijām
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
2pl bijāt
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
3pl bija
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
-将来完成时
立(dirbti工作)
1sg buvau
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
2sg buvai
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
3sg buvo
dirbęs(阳性)/dirbusi(阴性)
1pl buvome
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
2pl buvote
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
3pl buvo
dirbę(阳性)/dirbusios(阴性)
拉(rakstīt写)
1sg būšu
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
2sg būsi
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
3sg būs
rakstījis(阳性)/rakstījus(阴性)
1pl būsim
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
2pl būsiet(būsit)
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
3pl bija
rakstījuši(阳性)/rakstījušas(阴性)
4.式
立陶宛语的式包括陈述式、命令式、虚拟式。拉脱维亚语除这些外多了一个“必须式”。以下只列举命令式和必须式的例子。
-命令式
立(skristi飞)
2sg skrisk
3sg teskrenda
1pl skriskime
2pl skriskite
3pl teskrenda
拉(ēst吃)
2sg ēd
3sg lai ēd
1pl ēdīsim
2pl ēdiet
3pl lai ēd
lai源自动词laist“允许”。
-必须式
拉脱维亚语必须式表示“必需”,“不得不”的语气。结构是前缀“jā-”加动词现在时第三人称,句中逻辑主语要用与格形式。būt的必须式为jābūt。除了现在时外,其他时态都要与助动词的变位配合使用,现在时助动词可用可不用。立陶宛语没有对应形态。必须式例句如下:
Man jāiet mājās.
我必须回家。
Mums jābaro savi
zirgi.
我们必须喂我们的马。(mums是mes“我们”的与格,zirgi是zirgs“马”的复数主格)
Man jūs jāredz.
我必须见你。
拉脱维亚(Latvija)