拉脱维亚语简明语法

标签:
拉脱维亚语波罗的语族印欧语系简明语法杂谈 |
分类: 语林迷踪 |
1.语言简介
拉脱维亚语(latviešu
valoda)是拉脱维亚的官方语言,是印欧语系波罗的语族使用人口较多的两种语言之一(另一种是立陶宛语),两种语言虽然属于同一语族,但是无论是词汇还是语法都有较大差异,无法互通。
2.字母和读音
拉脱维亚语使用以拉丁字母为基础的文字,根据其发音特点在一些字母上做了改装,比如在元音字母的头上加横线表示长音,辅音字母下加上短尾巴表示颚化。
一些特殊字母及其发音:ā[aː], č[[tʃ],
ē[eː]/[æː],ģ[ɟ],ī[iː],ķ[c],ļ[ʎ],ņ[ɲ],š[ʃ],ž[ʒ]
另外,e表示[e]和[æ]两种发音。
里加风景
3.名词
拉脱维亚语名词有性、数、格三种语法范畴。
3.1. 性
拉脱维亚语的名词有阳性和阴性,绝大部分阳性名词以-s/š/is/us结尾,少数以-a/e结尾;阴性名词大部分以-a/e,少数以-s结尾。
例子:
阳性:kalns山,ceļš道路,celtnis水龙头,tirgus集市
阴性:valoda语言,upe河流
3.2. 数和格
传统上认为拉脱维亚语有主格、属格、与格、具格、宾格、位格和呼格七个格。具格的单数形态同宾格,复数形态同与格,而且仅用于借词ar(用……)之后,因而略去不述(有些资料中将其列入变格表中)。
变格类型一般分为6类,1~3类为阳性名词,4~6类为阴性名词。所有类型中的复数属格均以-u结尾,复数与格都是“元音+m的形式”,复数宾格和位格都是“元音+s”,复数的呼格与主格词尾相同。六种变个法简述如下:
1)第一变格法:以-s/š结尾的阳性名词,单数属格为-a。
例子:tēvs父亲
格 单数 复数
主 tēvs tēvi
属 tēva tēvu
与 tēvam tēviem
宾 tēvu tēvos
位 tēvā tēvos
呼 tēv(s) tēvi
例子:ceļš道路
格 单数 复数
主 ceļš ceļi
属 ceļa ceļu
与 ceļam ceļiem
宾 ceļu ceļus
位 ceļā ceļos
呼 ceļš ceļi
2)第二变格法:以-is结尾的阳性名词
例子:brālis兄弟
格 单数 复数
主 brālis brāļi
属 brāļa brāļu
与 brālim brāļiem
宾 brāli brāļus
位 brālī brāļos
呼 brāl(i) brāļi
3)第三变格法:-us结尾的名词,数量较少
例子:tirgus集市
格 单数 复数
主 tirgus tirgi
属 tirgus tirgu
与 tirgum tirgiem
宾 tirgu tirgus
位 tirgū tirgos
呼 tirgu tirgi
4)第四变格法:-a结尾的阴性名词
例子:māsa姐妹
格 单数 复数
主 māsa māsas
属 māsas māsu
与 māsai māsām
宾 māsu māsas
位 māsā māsās
呼 mās(a) māsas
5)第五变格法:-e结尾的阴性名词
例子:māte母亲
格 单数 复数
主 māte mātes
属 mātes māšu
与 mātei mātēm
宾 māti mātes
位 mātē mātēs
呼 māt(e) mātes
6)第六变格法:-s结尾的名词,单数属格为-s
例子:zivs鱼
格 单数 复数
主 zivs zivis
属 zivs zivju
与 zivij zivīm
宾 zivi zivis
位 zivī zivīs
呼 zivs zivis
一些格的用例:
1)属格
a.表示领属
tēva grāmata
父亲的书
latviešu valoda
拉脱维亚人的语言,即“拉脱维亚语”,这一构成方式与斯拉夫语有别,如:русский(形容词)
язык“俄语”,český(形容词) jazyk“捷克语”,български(形容词)
език“保加利亚语”。与立陶宛语相同,如lietuvių(lietuvis,“立陶宛人”的属格)
kalba“立陶宛语”
b.主语性属格
skolnieka atbilde
学生的回答
armijas aplenkums
军队的围攻
c.宾语性属格
Amerikas atklāšana
美洲的发现
d.描述性属格
Daugavas upe
德维纳河
Rīgās pilsēta
里加市
Kalniņa kungs
卡尔宁斯先生
e.表示材质
zelta gredzens
金戒指
f.表示目的
tējas tasīte
一杯茶
2)宾格
a.作及物动词的宾语
lasīt vēstuli
读信
uzbuvēt māju
造房
mācīties latviešu valodu
学习拉脱维亚语
atcerēties pasaku
想起一篇故事
b.表示时间、频率、度量、数量等
Viņi bija nedēļu Rīgā.
他们在里加过了一周。
Viņi dejoja katru(katrs“每一”的属格)
dienu. 他们天天跳舞。
šis žurnāls maksā latu.
这本杂志值一拉特。
c.有时作为呼语
tavu muļķi! 你这傻瓜!
3)与格
a.表示年龄
cik jums(tu"你"的与格) gadu?
你几岁了?
man(es"我"的与格) ir 26 gadu.
我26岁。
b.与系动词ir“是”连用表示“拥有”
man ir vārdnīca. 我有一本词典。
man nav vārdnīcas(否定式里要用属格).
我没有词典。
c.表示目的
papīrs rakstīšanai
用来写的纸
vilna cimdiem 用于手套的毛线
拉脱维亚传统服饰
4.形容词
拉脱维亚语的形容词有长型(定指)和短型(不定指)两大类,都有性、数、格的变化,除此以外还有比较级和最高级的变化。
4.1.变格
形容词短型的阳/阴形式变化同阳/阴性名词,其中又分为硬变化和软变化两个小类,短型没有呼格形式。
硬变化(阳性):liels大
主 liels(单)
lieli(复)
属 liela
lielu
与 lielam
lieliem
宾 lielu
lielus
位 lielā
lielos
硬变化(阴性):liela
主 liela
lielas
属 lielas
lielu
与 lielai
lielām
宾 lielu
lielas
位 lielā
lielās
软变化(阳性):
dziļš深
主 dziļš
dziļi
属 dziļa
dziļu
与 dziļam
dziļem
宾 dziļu
dziļus
位 dziļā
dziļos
软变化(阴性):dziļa
主 dziļa
dziļas
属 dziļlas
dziļu
与 dziļai
dziļām
宾 dziļu
dziļas
位 dziļa
dziļās
形容词长型(有呼格)的变化如下:
硬变化(阳性):lielais
主 lielais
lielie
属 lielā
lielo
与 lielajam
lielajiem
宾 lielo
lielos
位 lielajā
lielajos
呼 lielais/lielo
lielie
硬变化(阴性)
主 lielā
lielās
属 lielās
lielo
与 lielajai
lielajām
宾 lielo
lielās
位 lielajā
lielajās
软变化(阳性):dziļais
主 dziļais
dziļie
属 dziļā
dziļo
与 dziļajam
dziļajiem
宾 dziļo
dziļos
位 dziļajā
dzilajos
呼 dziļais/dziļo
dziļlie
软变化(阴性)
主 dziļā
dziļās
属 dziļās
dziļo
与 dziļajai
dziļlajām
宾 dziļo
dzilās
位 dziļā/dziļo
dziļās
基本用途
形容词短型
a.
作表语
istaba ir
maza.房间小。
b.不定指
maza meitene
一个小女孩
dzimtā valoda
母语
c.与pārāk“太”连用
pārāk dziļš
太深, pārāk liels太大
形容词长型
a.定指
mazā meitene
raudāja. 那个小女孩在哭泣。
šis mazā
meitene 这个小女孩
b.用于物主代词之后
mana jaunā
grāmata 我的新书
c.用于viss“所有的”之后
visi jaunie
pilsoņi 所有的新公民
4.2.级
1)比较级
短型:词干+āk+性
labs好-labāks较好(阳)-labāka较好(阴)
长形:词干+āk+性
labais好-labākais较好(阳)-labākā较好(阴)
2)最高级
长型的比较级也可表示最高级的意义,也可以在长/短型的前面加前缀vis-或小词pats(阳性)/pati(阴性)表示最高级。如:vislabāks/vislabākais
pats labākais, pati labākā
拉脱维亚的位置,常说的波罗的海三国之一
5.代词
5.1.人称代词变格表
5.2.疑问代词变格表
6.数词
基数词(1-10):viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi,
astoņi, deviņi, desmits
序数词(1st-10th):pirmais, otrais, trešais, ceturtais,
piektais, sestais, septītais, astotais, devītais,
desmitais
其中除viens、divi、deviņi可以变格,其他基数词均不能变格。
7.动词
拉脱维亚语动词有数、人称、性、时、态、式等语法范畴。也有同斯拉夫语类似的体范畴。
拉脱维亚语在变位时,词干会有不同的形态,每学一个动词是需要记住不定式、现在时和过去时三种词干。
三种词干的基本功能如下:
1)不定式词干
可构成一般将来时、假定式现在时、dam型动名词、被动态过去分词。
2)现在时词干
可构成一般现在时、命令式、必需式、m型动名词、ot型动名词、主动态现在分词、被动态现在分词。
3)过去时词干
可构成一般过去时、过去时动名词、主动态过去分词。
7.1.动词变位
拉脱维亚语动词变位有三种主要类型:
第一变位法动词为单音节动词,如:nākt来,jāt骑,krāt收集
第二变位法动词为多音节动词,如:runāt说,dzīvot生活,zīmēt画
第三变位法动词为混合变位,如:lasīt读,gribēt祝愿,mācēt知道
三个变位法中,第二、三变位法相对简单,第一变位法有较多的不规则变化。
7.1.1.
人称
1)现在时和过去时人称
第一套:
1sg
-u
2sg
零词尾/i
3sg
零词尾
1pl
-am
2pl
-at
3pl
零词尾
第二套:
1sg
-u
2sg
-i
3sg
-a
1pl
-ām
2pl
-āt
3pl
-a
第二套人称用于所有和过去时有关的时态,也用于部分现在时的变位。第一套动词用于除此以外的其他动词形态中。另外,拉脱维亚语的动词还有反身动词人称,如下:
现在时:
1sg
-os
2sg
-ies
3sg
-as
1pl
-amies
2pl
-aties
3pl
-as
过去时:
1sg
-os
2sg
-ies
3sg
-ās
1pl
-āmies
2pl
-āties
3pl
-ās
三个动词变位法的动词结合上述词缀变化如下:
第一变位法:krāt收集
人称 现在时
过去时
1sg krāju
krāju
2sg krāj
krāji
3sg krāj
krāja
1pl krājam
krājām
2pl krājat
krājāt
3pl krāj
krāja
第二变位法:runāt说
人称 现在时
过去时
1sg runāju
runāju
2sg runā
runāji
3sg runā
runāja
1pl runājam
runājām
2pl runājat
runājāt
3pl runā
runāja
第三变位法:lasīt读
人称 现在时
过去时
1sg lasu
lasīju
2sg lasi
lasīji
3sg lasa
lasīja
1pl lasām
lasījām
2pl lasāt
lasījāt
3pl lasa
lasīja
反身动词变位例举:mācīties学习
人称 现在时
过去时
1sg mācos
mācījos
2sg mācies
mācījies
3sg mācās
mācījās
1pl mācāmies
mācījāmies
2pl mācāties
mācījāties
3pl mācās
mācījās
7.1.2.
时态
拉脱维亚语有六个时态,三个简单时态(现在,过去,将来)和三个复合时态(现在完成、过去完成和将来完成)。
1)现在时
拉脱维亚语现在时表示当前正在进行的动作,也可以表示长久、一贯的行为。
viņš raksta
vēstuli. 他正在写信。
viņš dzīvo šeit
jau gadu. 他在这里已经住了一年。
2)过去时
表示过去的行为,用完成体动词表示完成,未完成体动词表示过去持续/未完成。
viņš rakstīja
vēstuli. 他那时正在写信。(未完成体)
viņš uzrakstīja
vēstuli. 他写了一封信。(完成体)
3)将来时
动词的将来时有自己的一套词尾。
1sg
-u
2sg
-i
3sg
零
1pl
-im
2pl
-i(e)t
3pl
零
反身动词
1sg
-os
2sg
-ies
3sg
-ies
1pl
-imies
2pl
-i(e)ties
3pl
-ies
构成将来时的时候,先是原形去掉词尾-t加-s/š再加上述人称词尾。
变位例子
1:runāt
runāšu, runāsi,
runās, runāsim, runāsi(e)t, runās
变位例子 2:bēgt
跑
bēgšu, bēgsi,
bēgs, bēgsim, bēgsi(e)t, bēgs
反身动词:mazgaties
洗澡
mazgāšos,
mazgāsies, mazgāsies, mazgāsimies, mazgāsi(e)tis,
mazgāsies
将来时表示将要发生的动作,完成体和未完成体的将来时在意思上稍有差异。
viņš rakstīs
vēstuli. 他将一直写信。(未完成)
viņš uzrakstīs
vēstuli. 他将写信。(完成体)
4)
现在完成时
由būt的现在时变位加动词的过去分词。这个时态一般用于复合句中。
būt的变位形式:esmu,
esi, ir, esam, esat, ir
用例:
šo(这)
grāmatu(书) es(我) esmu jau(已经) izlasījis(读,过去分词).
这本书我已经读过了。
viņš ir
aizbraucis(离开,过去分词) un(和) tik(所以) drīz(很快)
neatgriezīsies(不返回,过去分词).
他们已经走了,不会很快回来。
5)过去完成时
由būt的过去时变位加动词的过去分词。
būt的变位形式:biju,
biji, bija, bijām, bijāt, bija
拉脱维亚语的过去完成时表示在过去的动作之前发生的动作,一般用于复合句中,简单句不能用这个时态。
用例:
kad(当)
izrāde(表演) bija beigusies(结束,过去分词), skatitāji(观众)
izklīda(散开,过去时).
表演结束,观众散场。
6)将来完成时
由būt的将来时变位加动词的过去分词。
būt的变位形式:būšu,
būsi, būs, būsim, būsi(e)t, būs
用例:
viņš būs
uzrakstījis(写完,过去分词) vēstuli līdz(直到) 1. decembrim.
他将在12月1日写完这封信。
7.1.3.动词的式
1)命令式
动词的命令式由现在时词干加命令式词尾构成。
不定式 单数
复数
runāt runā!
runājiet! 说!
lasīt lasi!
lasiet! 念!
piedot piedod!
piedodiet! 见谅!
nākt nāc!
nāciet! 过来!
2)假定式
(1)假定式现在时:不定式去词尾-t/ties加-tu(非反身)/-tos(反身),无人称变化
runāt-runātu,
pirkt买-pirktu
mazgāties-mazgātos, celties起来-celtos
(2)假定式过去时:būt的假定式+过去分词
runāt-būtu
runājis(阳性单数)/runājusi(阴性单数)/runājuši(阳性复数)/runājušas(阴性复数)
用例:
kaut arī mums
būtu tik daudz naudas! 假如我们有那么多钱就好了!
vai tu varētu
mam palīdzēt? 您能帮我个忙吗?
ja man būtu
bijusi nauda, es brauktu uz Rigu. 那时,要是我有钱,我就去里加了。
3)必须式
这是印欧语中最特别的语气形式,只出现在拉脱维亚语里。结构是jā-+现在时单三,人称和时态通过前面的助动词būt表现。
现在时:ir jālasa,
过去时:bija jālasa,将来时:būs jālasa....
用例:
tev ir jābeidz
eksāmens vienā stundā. 你必须在一个小时内完成考试。
Man ir
jāsmejas. 我不得不笑出来。
前一篇:乌德穆尔特语简明语法