加载中…
个人资料
  • 博客等级:
  • 博客积分:
  • 博客访问:
  • 关注人气:
  • 获赠金笔:0支
  • 赠出金笔:0支
  • 荣誉徽章:
正文 字体大小:

佩里《梵语入门》第4课113-123英汉对照

(2014-12-03 07:39:11)
标签:

佩里

梵语入门

分类: 佩里《梵语入门》英汉对照

Perry, A Sanskrit Primer



Lesson IV.
113. Masculines in  i. अग्नि agni, 'fire'.
       Singular.              Dual.             Plural.
N.    अग्निस् agnis       अग्नी agnī             अग्नयस् agnayas
A.    अग्निम् agnim                "           अग्नीन् agnīn
I.    अग्निना agninā     अग्निभ्याम् agnibhyām    अग्निभिस् agnibhis
D.    अग्नये agnaye               "            अग्निभ्यस् agnibhyas
Ab.   अग्नेस् agnes                "                  "
G.         "           अग्न्योस् agnyos         अग्नीनाम् agnīnām
L.    अग्नौ agnau                 "            अग्निषु agniṣu*
V.    अग्ने agne
----------
* See note to § 102.

第4课
113. 以 i结尾的阳性名词。अग्नि agni,‘火’。
         单数                 双数               复数
体    अग्निस् agnis       अग्नी agnī             अग्नयस् agnayas
业    अग्निम् agnim                "           अग्नीन् agnīn
具    अग्निना agninā     अग्निभ्याम् agnibhyām    अग्निभिस् agnibhis
为    अग्नये agnaye               "            अग्निभ्यस् agnibhyas
从    अग्नेस् agnes                "                  "
属         "           अग्न्योस् agnyos         अग्नीनाम् agnīnām
依    अग्नौ agnau                 "            अग्निषु agniṣu*
呼    अग्ने agne
----------
* 见§ 102注。



114. Neuters in  i. वारि vāri, 'water'.
       Singular.              Dual.             Plural.
N.    वारि vāri        वारिणी vāriṇī          वारीणि vārīi
A.         "                    "                  "
I.    वारिणा vāriṇā*   वारिभ्याम्  vāribhyām    वारिभिस् vāribhis
D.    वारिणे vāriṇe              "            वारिभ्यस् vāribhyas
Ab.   वारिणस् vāriṇas            "                  "
G.         "           वारिणोस् vāriṇos       वारीणाम् vārīṇām
L.    वारिणि vāriṇi             "            वारिषु vāriṣu*
V.    वारे vāre or वारि vāri
----------
* See preceding note.

114. 以 i结尾的中性名词。वारि vāri,‘水’。
         单数                 双数               复数
体    वारि vāri        वारिणी vāriṇī          वारीणि vārīi
业         "                    "                  "
具    वारिणा vāriṇā*   वारिभ्याम्  vāribhyām    वारिभिस् vāribhis
为    वारिणे vāriṇe              "            वारिभ्यस् vāribhyas
从    वारिणस् vāriṇas            "                  "
属         "           वारिणोस् vāriṇos       वारीणाम् vārīṇām
依    वारिणि vāriṇi             "            वारिषु vāriṣu*
呼    वारे vāreवारि vāri
----------
* 见前注。



115. Masculine and neuter adjectives in इ i are declined like the substantives above. But neuter adjectives (never substantives) may, in the dat., abl., gen., and loc. sing., and the gen. and loc. dual, substitute the corresponding forms of masculines.

115.  i结尾的阳性和中性形容词像上述名词那样来变格。但是中性形容词(中性名词从不)可以在单数为、从、属、依、和双数属、依中代以阳性相应形式。



116. Euphonic changes of स् s and र् r.
These two sounds stand to each other in the practical relation, in external combinationof corresponding surd and sonant: in countless cases स् becomes र् r in situations requiring or favoring the occurrence of a sonant; and, less often, र् r becomes स् s where a surd is required. In internal combination the two are far less interchangeable. The s is extremely common as an etymological final, the r not common.

116. स् sर् r的谐音变化。
这两个音在外部结合中处于实际上的清浊对应关系:在无数例子中,स् s在要求或更倾向于浊音出现的情况下变为र् r;而र् r则较少在要求清音的情况下变为स् s。在内部结合中,两者极少互换s作为词源上的末尾极其常见,r则不常见。



117. A. Final स् s. 1. Before a sonant, either vowel or consonant (except र् r -- see below), स् is changed to the sonant र् -- unless, indeed, it be preceded by अ a or अा ā; thus, अग्निस् अत्र agnis atra becomes अग्निरत्र agnir atraअग्निस् दहति agnis dahati becomes अग्निर्दहति agnir dahati. See also §95.

117. A. 末尾स् s. 1. 在浊音之前,不管该浊音是元音还是辅音(除过र् r--见下),स् s变为浊音र् r-- 除非它前面有अ a或अा ā;从而,अग्निस् अत्र agnis atra变为अग्निरत्र agnir atraअग्निस् दहति agnis dahati变为अग्निर्दहति agnir dahati。亦见§95



118. 2. Final अस् as, before any sonant consonant or before initial short अ a, is changed to ओ o-- and the initial अ a is dropped; thus, नृपस् जयति nṛpas jayati becomes नृपो जयति nṛpo jayatiनृपस् अत्र nṛpas atra नृपो ऽत्र nṛpo 'tra.

118. 2. 末尾अस् as在任何浊辅音或开头短अ a之前变为ओo--并且开头अ a脱落;从而,नृपस् जयति nṛpas jayati变为नृपो जयति nṛpo jayatiनृपस् अत्र nṛpas atra变为नृपो ऽत्र nṛpo 'tra


119. It is the practice in our system of transliteration to render the sign , which denotes this dropping of an initial अ a, by an inverted comma. 

119. 我们的转写系统的作法是将表示开头अ a的这种脱落的符号ऽ转写为单引号。



120. 3. Before any initial vowel other than short अ a, final अस् as loses its स् s, becoming simple अ a; and the hiatus thus occasioned remains; thus, नृपस् इच्छति nṛpas icchati becomes नृप इच्छति nṛpa icchati; ततस् उदकम् tatas udakam तत उदकम् tata udakam.

120. 3. 在除短 a外的任何开头元音之前,末尾अस्都失去其स् s,只剩下अ a;而由此产生的元音连续保持不变;从而,नृपस् इच्छति nṛpas icchati变为नृप इच्छति nṛpa icchati;ततस् उदकम् tatas udakam变为तत उदकम् tata udakam


121. 4. Final अास् ās before any sonant, whether vowel or consonant, loses its स् s, becoming simply अा ā; and the hiatus thus occasioned remains; thus, नृपास् इच्छन्ति nṛpās icchanti नृपा इच्छन्ति nṛpā icchanti; नृपास् जयन्ति nṛpās jayanti नृपा जयन्ति nṛpā jayanti.

121. 4. 在任何浊音之前,不管该浊音是元音还是辅音,末尾अास् ās 都失去其स् s,只剩下अा ā;而由此产生的元音连续保持不变;从而,नृपास् इच्छन्ति nṛpās icchanti变为नृपा इच्छन्ति nṛpā icchantiनृपास् जयन्ति nṛpās jayanti变为नृपा जयन्ति nṛpā jayanti



122. B. Final र् r. 1. Final र् r in general shows the same form which स् s would exhibit under the same conditions: thus पुनर् punar standing at the end of a sentence becomes पुनः punaḥ; गीर् gīr, गीः gīḥ. But original final र् r, after अ a or अा āmaintains itself before vowels and sonant consonants; thus, पुनरत्र punar atraपुनर्जयति punar jayati.

122. B. 末尾र् r。 1. 在相同条件下,末尾र् r呈现的形式一般与स् s呈现的形式相同:从而,处于句末的पुनर् punar变为पुनः punaḥ;गीर् gīr变为गीः gīḥ。但是अ a或अा ā之后的原始的末尾र् r在元音和浊辅音之前保持不变;从而,पुनरत्र punar atraपुनर्जयति punar jayati



123. 2. A double र् r is nowhere admitted: if such would occur, either by retention of an original र् r or by conversion of स् s to र् r, the first र् r is omitted, and the preceding vowel, if short, is made long by compensation; thus, पुनर् रामः punar rāmaḥ पुना रामः punā rāmaḥ; अग्निस् रोचतेagnis rocate अग्नी रोचते agnī rocate; धेनुस् रोचते dhenus rocate धेनू रोचते dhenū rocate.

123. 2. 双र् r在任何情况下都不允许:如果不管是通过保留原始的र् r还是通过将स् s变为र् r,而将产生这种情况,则第一个र् r省略,并且其前面的元音如果是短的,则通过补偿而予以延长;从而,पुनर् रामः punar rāmaḥ变为पुना रामः punā rāmaḥ;अग्निस् रोचते agnis rocate变为अग्नी रोचते agnī rocate; धेनुस् रोचते dhenus rocate变为धेनू रोचते dhenū rocate



Vocabulary IV.

Verbs: 

कृत् kṛt (kṛntáti) cut, cut off.
 
मुच् muc (muñcáti) free, deliver, release. 

रुह् ruh (róhati) grow.

लिप् lip (limpáti) smear.
 
लुप् lup (lumpáti) break to pieces, devastate, plunder. 


Subst.:

अग्नि agni, m., fire; (as proper name) Agni, the god of fire.
 
अरि ari, m., enemy.

असि asi, m., sword.
 
ऋषि ṛṣi, m., seer.

कवि kavi, m., poet. 

गिरि giri m, mountain.

जन jana, m., man; (pl.) people.
 
दुःख duḥkha, n., misery, misfortune. 

पाणि pāṇi, m., hand. 

पाप pāpa, n., sin. 

राम rāma, m., nompr., name of a hero.
 
वृक्ष vṛkṣa, m., tree.
 
शिव śiva, m., nompr. name of a god.
 
सत्य satya, n., truth, righteousness.
 
हरि hari m., nompr., name of a god. 


词汇4

动词

कृत् kṛt (kṛntáti) 切。
 
मुच् muc (muñcáti) 释放。 

रुह् ruh (róhati) 生长。

लिप् lip (limpáti) 涂抹。
 
लुप् lup (lumpáti) 打碎,破坏,掠夺。


名词:

अग्नि agni [阳] 火;阿耆尼(专有名词,火神
 
अरि ari [阳] 敌人。

असि asi [阳] 剑。
 
ऋषि ṛṣi [阳] 先知。

कवि kavi [阳] 诗人。

गिरि giri [阳] 山。

जन jana [阳] 人;(复数)人民。
 
दुःख duḥkha [中] 不幸。

पाणि pāṇi [阳] 手。

पाप pāpa [中] 罪恶。

राम rāma [阳] 罗摩(专有名词,英雄
 
वृक्ष vṛkṣa [阳] 树。
 
शिव śiva [阳] 湿婆(专有名词,
 
सत्य satya [中] 真理,正义。
 
हरि hari [阳] 诃利(专有名词,



Exercise IV.

सदा देवा जनान्मुञ्चन्ति पापात् । १ ।

नृपस्य पुत्रौ क्व वसतः । २ ।

ऋषिर्दुःखात्पुत्रं रक्षति । ३ ।

नृपो ऽसिना़रेः* पाणी कृन्तति । ४ ।

कवयो हरिं शंसन्ति । ५ ।

अरयो जनानां धनं लुम्पन्ति । ६ ।

जलं गिरेः (abl.) पतति । ७ ।

शरान्विषेण लिम्पथ । ८ ।

वृक्षा गिरौ रोहन्ति । ९ ।

ऋष्योः पुत्रौ तत्र मार्गे तिष्ठतः । १० ।

हरिः कविभ्यां दानानि यच्छति । ११ ।

ऋषिभी (§ 123) रामो वसति । १२ ।

अग्निना़रीणां गृहाणि नृपा दहन्ति । १३ ।

हरिं क्षीरेण यजतः ॥ १४ ॥

15. Śiva1 dwells3 in the mountains2.

16. Both enemies1 hurl4 spears2 at the king3 (dat.).

17. Rāma1 touches4 his two sons3 with his hands2.

18. Fire1 burns3 the trees2.

19. Seers1 speak2 the truth3.

20. Through righteousness1 happiness3 arises4 (भू) for mankind2 (जनgenpl.).

21. The seer's1 two hands2 touch4 water3.

22. Fruits1 are3 (use स्थाon the trees2.

23. People1 remember2 Hari2.

24. Rāma1 hurls4 the sword3 from his hand2(abl.). 

----------

* Modifiers generally precede the word which is modified. 



练习4


सदा देवा जनान्मुञ्चन्ति पापात् । १ ।

1. sadā devā janān muñcanti pāpāt.


नृपस्य पुत्रौ क्व वसतः । २ ।

2. nṛpasya putrau kva vasataḥ?


ऋषिर्दुःखात्पुत्रं रक्षति । ३ ।

3. ṛṣir duḥkhāt putraṃ rakṣati.


नृपो ऽसिना़रेः* पाणी कृन्तति । ४ ।

4. nṛpo 'sināreḥ pāṇī kṛntati.


कवयो हरिं शंसन्ति । ५ ।

5. kavayo hariṃ śaṃsanti.


अरयो जनानां धनं लुम्पन्ति । ६ ।

6. arayo janānāṃ dhanaṃ lumpanti.


जलं गिरेः (abl.) पतति । ७ ।

7. jalaṃ gireḥ patati.


शरान्विषेण लिम्पथ । ८ ।

8. śarānviṣeṇa limpatha.


वृक्षा गिरौ रोहन्ति । ९ ।

9. vṛkṣā girau rohanti.


ऋष्योः पुत्रौ तत्र मार्गे तिष्ठतः । १० ।

10. ṛṣyoḥ putrau tatra mārge tiṣṭhataḥ.


हरिः कविभ्यां दानानि यच्छति । ११ ।

11. hariḥ kavibhyāṃ dānāni yacchati.


ऋषिभी (§ 123) रामो वसति । १२ ।

12. ṛṣibhī rāmo vasati.


अग्निना़रीणां गृहाणि नृपा दहन्ति । १३ ।

13. agninārīṇāṃ gṛhāṇi nṛpā dahanti.


हरिं क्षीरेण यजतः ॥ १४ ॥

14. hariṃ kṣīreṇa yajataḥ.


15. Śiva1 dwells3 in the mountains2.

15. 湿婆1 3  在山里2


16. Both enemies1 hurl4 spears2 at the king3 (dat.).

16. 两个敌人1  向国王3 为格) 投掷4 2


17. Rāma1 touches4 his two sons3 with his hands2.

17. 罗摩1  用双手2  触摸4  两个儿子3 


18. Fire1 burns3 the trees2.

18. 火1  焚烧3 2 复数)。


19. Seers1 speak2 the truth3.

19. 先知1 2  真理3


20. Through righteousness1 happiness3 arises4 (भू) for mankind2 (जनgenpl.).

20. 通过正义1 幸福3 来到4 (भू) 人间2 (जन复数属格)


21. The seer's1 two hands2 touch4 water3.

21. 先知的1  双手2  触摸4 3


22. Fruits1 are3 (use स्थाon the trees2.

22. 果子1 3  स्था 树上2 复数)。


23. People1 remember2 Hari2. 

23. 人民1 想念2 诃利2


24. Rāma1 hurls4 the sword3 from his hand2 (abl.). 

24. 罗摩1  从手里2 从格  投掷4 3

----------

* 修饰词一般位于被修饰词之前。



练习4参考答案


सदा देवा जनान्मुञ्चन्ति पापात् । १ ।

1. sadā devā janān muñcanti pāpāt.

1. 神们经常将人民从罪恶中解放出来。


नृपस्य पुत्रौ क्व वसतः । २ ।

2. nṛpasya putrau kva vasataḥ?

2. 国王的两个儿子住在哪儿?


ऋषिर्दुःखात्पुत्रं रक्षति । ३ ।

3. ṛṣir duḥkhāt putraṃ rakṣati.

3. 先知保护儿子免受痛苦。


नृपो ऽसिना़रेः* पाणी कृन्तति । ४ ।

4. nṛpo 'sināreḥ pāṇī kṛntati.

4. 国王用剑砍下敌人的双手。


कवयो हरिं शंसन्ति । ५ ।

5. kavayo hariṃ śaṃsanti.

5. 诗人们赞美诃利。


अरयो जनानां धनं लुम्पन्ति । ६ ।

6. arayo janānāṃ dhanaṃ lumpanti.

6. 敌人们掠夺人民的钱财。


जलं गिरेः (abl.) पतति । ७ ।

7. jalaṃ gireḥ patati.

7. 水从山上落下。


शरान्विषेण लिम्पथ । ८ ।

8. śarān viṣeṇa limpatha.

8. 你们用毒药涂抹箭。


वृक्षा गिरौ रोहन्ति । ९ ।

9. vṛkṣā girau rohanti.

9. 树在山上生长。


ऋष्योः पुत्रौ तत्र मार्गे तिष्ठतः । १० ।

10. ṛṣyoḥ putrau tatra mārge tiṣṭhataḥ.

10. 两个先知的两个儿子站在那儿的道路上。


हरिः कविभ्यां दानानि यच्छति । ११ ।

11. hariḥ kavibhyāṃ dānāni yacchati.

11. 诃利给两个诗人钱财。


ऋषिभी (§ 123) रामो वसति । १२ ।

12. ṛṣibhī rāmo vasati.

12. 罗摩与先知们住在一起。


अग्निना़रीणां गृहाणि नृपा दहन्ति । १३ ।

13. agninārīṇāṃ gṛhāṇi nṛpā dahanti.

13. 国王们用火烧敌人的房屋。


हरिं क्षीरेण यजतः ॥ १४ ॥

14. hariṃ kṣīreṇa yajataḥ.

14. 他们俩用奶祭祀诃利。


15. Śiva1 dwells3 in the mountains2.

15. 湿婆1 3  在山里2

15. śivo giriṣu vasati.

शिवो गिरिषु वसति । १५ ।


16. Both enemies1 hurl4 spears2 at the king3 (dat.).

16. 两个敌人1  向国王3 为格) 投掷4 2

16. arī kuntān nṛpāya kṣipataḥ.

अरी कुन्तान्नृपाय क्षिपतः । १६ ।


17. Rāma1 touches4 his two sons3 with his hands2.

17. 罗摩1  用双手2  触摸4  两个儿子3 

17. rāmaḥ pāṇibhyāṃ (hastābhyāṃ) putrau spṛśati.

रामः पाणिभ्यां (हस्ताभ्यां) पुत्रौ स्पृशति । १७ ।


18. Fire1 burns3 the trees2.

18. 火1  焚烧3 2 复数)。

18.  agnir vṛkṣān dahati.

अग्निर्वृक्षान्दहति । १८ ।


19. Seers1 speak2 the truth3.

19. 先知1 2  真理3

19. ṛṣayo vadanti satyam.

ऋषयो वदन्ति सत्यम् । १९ ।


20. Through righteousness1 happiness3 arises4 (भू) for mankind2 (जनgenpl.).

20. 通过正义1 幸福3 来到4 (भू) 人间2 (जन复数属格)

20. satyena janānāṃ sukhaṃ bhavati.

सत्येन जनानां सुखं भवति । २० ।


21. The seer's1 two hands2 touch4 water3.

21. 先知的1  双手2  触摸4 3

21. ṛṣeḥ pāṇī (hastau) jalaṃ (variṃ) spṛśataḥ.

ऋषेः पाणी (हस्तौ) जलं (वरिं) स्पृशतः । २१ ।


22. Fruits1 are3 (use स्थाon the trees2.

22. 果子1 3  स्था 树上2 复数)。

22. phalāni vṛkṣeṣu tiṣṭhanti.

फलानि वृक्षेषु तिष्ठन्ति । २२ ।


23. People1 remember2 Hari2. 

23. 人民1 想念2 诃利2

23. jalā hariṃ smaranti.

जला हरिं स्मरन्ति । २३ ।


24. Rāma1 hurls4 the sword3 from his hand2 (abl.). 

24. 罗摩1  从手里2 从格  投掷4 3

24. rāmaḥ pāṇer (hastād) asiṃ kṣipati.

रामः पाणेरसिं (हस्तादसिं) क्षिपति ॥ २४ ॥

0

阅读 收藏 喜欢 打印举报/Report
  

新浪BLOG意见反馈留言板 欢迎批评指正

新浪简介 | About Sina | 广告服务 | 联系我们 | 招聘信息 | 网站律师 | SINA English | 产品答疑

新浪公司 版权所有